Kultūras mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina mijiedarbība

Adriana Raus

Rumānijas Arhitektu savienība

Eiropas mantojums ir saikne starp daudzām dažādu valstu pieredzēm un stratēģisks resurss ilgtspējīgai un daudzveidīgai Eiropai. Bez šī fona mūsdienu arhitektūra zaudēs daudzas vērtības.

Agnese Lāce

Arhitekte

Manuprāt, kultūras mantojuma objektu pieejamība un jaunas, mūsdienās aktuālas funkcijas atrašana ir ļoti nozīmīga, meklējot iespējas mantojuma objektiem turpināt to dzīvi. Šis mērķis būtu jāsasniedz, izmantojot mūsdienu arhitektūras un dizaina izteiksmes veidus kombinācijā ar novatorisku un pārdomātu plānošanu. Saprātīga deva drosmīgu lēmumu un cieņas, to līdzsvars būvniecībā. Piemēram, baznīcu pārbūve citām funkcijām (teātris, restorāns u.c.) Eiropas pilsētās (pievienoti ilustratīvi attēli – Compagnietheater Amsterdamā).

Agris Lērums

Arhitekts

Dažāda pieeja vēsturiskā un mūsdienu arhitektūras apvienošanā lielā mērā izriet no objekta saglabātības pakāpes un paredzētā izmantošanas veida, jebkurā gadījumā svarīgi ir nodrošināt tā konstruktīvo drošību.

Airiin Lehtmets

Igaunijas Kultūras ministrija

Mūsdienu arhitektūrai un dizainam var būt nenovērtējama ietekme uz postindustriālo ainavu transformāciju par visaptverošām publiskām telpām un uz industriālā mantojuma saglabāšanu un attīstību.

Alexandra Warr

English Heritage

Anglijā English Heritage vada nozari ar pozitīvu, uz informāciju un sadarbību balstītu pieeju mantojuma saglabāšanai, ko mēs saucam par “konstruktīvu saglabāšanu”. Mērķis ir atzīt un stiprināt vietu vēsturisko nozīmīgumu, vienlaikus atļaujot nepieciešamās izmaiņas, lai cilvēki varētu turpināt izmantot un izbaudīt šīs vietas. Labākais veids, kā saglabāt ēku, ir atrast tai jaunu pielietojumu. Pat nesen restaurētu ēku stāvoklis drīz sāk pasliktināties, ja tās stāv tukšas. Modernā saglabāšana ietver dziļāku izpratni par to, kas padara objektu nozīmīgu, un sadarbību ar īpašniekiem un projektu attīstītājiem, lai atrastu jaunu pielietojumu. Mūsu konstruktīvās pieejas ietvaros mēs sadarbojamies ar arhitektiem un projektu attīstītājiem jau agrīnos projektu posmos, lai palīdzētu viņiem pieņemt lēmumus, kas balstīti uz pilnīgu izpratni par objektu. Daži piemēri: http://www.english-heritage.org.uk/professional/advice/conservation-principles/constructive-conservation/constructive-conservation-in-practice/

Algimantas Degutis

Lietuvas Kultūras mantojuma pārvalde

Mūsdienu arhitektūra aizsargājamajā kultūras mantojuma objektā nedrīkst iznīcināt vai negatīvi ietekmēt objekta autentiskumu. Lietuvā svarīgākās autentiskās detaļas un elementus reglamentē t.s. vērtīgās īpašības. Objektam tiek noteikti vērtīgie skati (panorāmas), kā arī pret ielu vērstās ēku fasādes, silueti un perspektīvas no noteiktām vietām. Vienā no Kauņas aizsargājamās modernās pilsētas centrālajām ielām pirms 1. pasaules kara būvētā ēkā, kas ir aizsargājams objekts, tika piebūvēti divi papildu stāvi, iznīcinot ēkas autentiskumu, kā arī ēkas pret ielu vērstās fasādes autentiskumu. Tiesa lēma, ka sabiedrības intereses saistībā ar nojaukšanas izmaksām un zaudējumu kompensāciju ir svarīgākas par sabiedrības interesēm saistībā ar kultūras vērtību aizsardzību. Tiesvedība vēl nav beigusies. Pielikumā 1. fotoattēls. Tas pats investors restaurēja ampīra stila ēku (1913) un tai blakus uzbūvēja jaunu ēku, kas harmoniski iekļaujas apkārtējā vidē. Tai blakus ir vēl viena padomju laikā celta ēka.

Andrea Rumpf

Luksemburgas Arhitektūras centrs

Mijiedarbība starp mūsdienu arhitektūru, dizainu un mantojumu beidzot kļūst par diskusiju tēmu politiskā līmenī. Nav iespējama Eiropas vēsturiskās apbūves mantojuma ilgtspējīga nākotne, ja mēs jau šeit un tagad nesākam veidot Eiropas nākotnes mantojumu. Citējot Johan Huizinga: “Lai saglabātu kultūru, mums ir jāturpina tā veidot.” Bravo, Rīga!

Andrius Laurinaitis

Arhitekts

Dialogs un diskusija starp profesionāļiem un apzinīgiem cilvēkiem dažkārt ir galvenais katalizators efektīvai problēmu risināšanai. Mūsdienās nav viegli atrast kopīgu pamatu pagātnes/nākotnes dizainam un arhitektūrai. Es uzskatu, ka igauņu arhitektūras mentalitāte kalpo par paraugu ikvienam Baltijā.

Angela Kovacs

Rumānijas Arhitektu apvienība

Mantojums saistībā ar mūsdienu arhitektūru ir nozīmīgs šodienas straujo pārmaiņu klimatā, jo līdzsvars starp tiem ir ļoti trausls. Targu Mures pilsēta, kur es darbojos, ir piemērs šai problēmai – tās centru veido galvenokārt secesijas perioda ēkas, un ir nepārtraukta cīņa, lai saglabātu harmoniju starp vēsturi un moderno realitāti valstī, kur cilvēki dod priekšroku nevis pagātnes mantojumam, bet jaunai pārticībai.

Anita Blom

Pilsētbūvniecības vēstures speciāliste

Zināšanas par pagātni ir nepieciešamas, lai piešķirtu jēgu mūsdienu pilsētas dizainam. Kaut arī pagaidām ne visi ir pārliecināti par pēckara arhitektūras un pilsētbūvniecības vērtību, to neapšaubāmi ir vērts saglabāt. Arī starptautiskās dimensijas dēļ.

Artūras Blotnys

Viļņas pašvaldība

Mums ir liela pilsētas problēma, kam vajadzīga regulāra un rūpīga uzmanība un saskaņoti risinājumi: jābūt diezgan profesionāliem un drosmīgi jāuzņemas atbildība, akceptējot mūsdienu arhitektūru vēsturiskajā pilsētas kontekstā. Un šis uzdevums ir vēl sarežģītāks, kad ir runa par pamestu industriālo objektu pārveidošanu vai rehabilitāciju. Lai izvairītos no inerces un imitācijas, mums jāatceras par Rīgas hartu.

Artūras Sakalauskas

Ministry of Culture of Lithuania

Vēsturiskās vides vērtību var apzīmēt kā pilsētas identitāti. Jaunām struktūrām vēsturiskajā vidē būtu jābūt atpazīstamām – kā atrast vispiemērotāko kontrasta intensitāti? Ceturtās dimensijas – laika – loma, plānojot jaunas ēkas vēsturiskā vidē – kādu nozīmi tai var piešķirt, izņemot mūsdienu apzīmēšanu? Kam būtu jārūpējas par kultūras mantojumu? Cilvēki un funkcija ir daļa no procesa. Ja nav kopienas (no paaudzes uz paaudzi), tad nav aizsardzības. Vai tas ir globalizācijas sākums?

Brigita Bula

Arhitekte

Ir daudz brīvu, novārtā pamestu nekustamo īpašumu. Nepieciešamas plašas privātās, publiskās un biroju telpas. Pilsētas izplešas, radot infrastruktūras un sociālas problēmas. Lai to visu atrisinātu, ir jāpārkāpj pāri priekšstatiem par nepieciešamo un jāsaskata tas, kas tiešām ir vajadzīgs (telpas ziņā – liela telpa, maza telpa, atvērta telpa; ērtību ziņā – ventilācija, siltumizolācija u.c.).

Carolin Pihlap

Igaunijas Valsts kultūras mantojuma pārvalde

Mūsdienu arhitektūra visur ir vairāk vai mazāk vienāda. Mantojums, vēsturiskā arhitektūra ir tas, kas vietu padara unikālu un atpazīstamu. Kaut ko tādu spēj izdarīt tikai ļoti īpaša mūsdienu arhitektūra. Cieņpilnā veidā apvienojot īpašu mūsdienu arhitektūru ar labi saglabātu un novērtētu arhitektūras mantojumu, tiek izveidota unikāla un bagātīga vide, kurā cilvēki vēlas dzīvot un kas piesaista viesus no tālienes.

Claudia Schwalfenberg

Verantwortliche BaukulturSwitzerland

Mūsdienu būvniecības kultūra veidojas mijiedarbībā ar esošo apbūves vidi. Bet jaunas idejas, materiāli un tehnoloģijas ir arī svarīgi virzītājspēki nākotnes būvniecības kultūrai.

Dace Ķibilda

Kultūras pieminekļu inspektore

Jaunās apbūves iekļaušanās vecpilsētas kultūrainavā - vai vēsturiskā koptēla atjaunošanai pieļaujama repliku būvniecība zudušās vēsturiskās apbūves gadījumā? Tradicionālo vai moderno būvmateriālu pielietojums, moderno arhitektūru iekļaujot vecpilsētas vidē vai lauku kultūrvēsturiskajā ainavā?

Dace Ziemele

kultūras nozares pārstāve

Kultūra un kultūras mantojums ir būtisks resurss kvalitatīvas dzīves un darba vides veidošanā pilsētās un laukos.

Dagnija Baltiņa

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

Pēdējos gados mantojuma jēdziens ir kļuvis ļoti komplekss. Tas nepretstata mantojumu mūsdienu arhitektūrai un dizainam. Tieši pretēji – tas savijas ar mūsdienīgo un iedvesmo to!

Diāna Potapova

Studente

Ar dizaina palīdzību ir iespējams uzlabot kultūras mantojuma un tā lietotāju mijiedarbību. Dizaina risinājumiem jābūt labi pārdomātiem un orientētiem uz lietotāju. Tādā gadījumā lietotājs mijiedarbojas ar vidi atbilstoši dizainera plānotajam scenārijam.

Dr. Frederick O'Dwyer

vecākais arhitektūras konsultants

Venēcijas hartā ietvertais autentiskuma jēdziens tīri materiālā izteiksmē pēdējos 50 gados ir radījis daudz neskaidrību un ir novedis pie diskusijām par to, vai intervencei vēsturisko ēku saglabāšanā tiešām būtu jākontrastē stila un/vai materiālu ziņā. Strikta hartas pantu interpretācija, t.i., ka jebkādas citas saglabāšanas metodes ir nepareizas, neatbilst tradicionālākām pieejām, kas joprojām ir plaši izplatītas Eiropā un citur pasaulē.

Dr. Rūta Kaminska

art historian

No mākslas vēsturnieka perspektīvas raugoties, katrs vēsturiskais laikmets spēj ienest būtiskas vērtības arhitektūras un dizaina telpā. Veiksmīga rezultāta sasniegšanai atslēgas vārds ir - profesionālisms. Par to liecina jūtīga vēsturiskās telpas izpratne un prasme savu radošo ideju ierakstīt kopējā kontekstā, rēķinoties ar jau esošo, iepriekšējo paaudžu kolēģu radīto, nevis to agresīvi noliedzot. Izaicinājums strādāt vēsturisko tradīciju determinētā telpā arvien ir saistošs, taču tas izvirza arī augstas prasības. Vēsturiskā konteksta un jaunrades kopsakarību analīze, ko piedāvā konference, var kļūt par būtisku ierosinātāju jaunu, kvalitatīvu vērtību radīšanai arī Latvijā.

Dzintra Purviņa

Kultūras ministrija

Es rosinātu ar konferences secinājumiem, kuri tiks pieņemti ES Komisijas paziņojumā , iepazīstināt un diskutēt arī Latvijas Dizaina padomē un Nacionālajā arhitektūras padomē, kā arī iepazīstināt Radošo industriju padomes locekļus. Katrā ziņā būtu vērtīgi saprast, kā secinājumi korelē ar Latvijas Arhitektūras stratēģijas un Latvijas Dizaina stratēģijas uzstādījumiem un konkrētiem rīcības virzieniem.

Edgars Bērziņš

Latvijas Teritoriālplānotāju asociācija

Ilgtspējīga attīstība ir līdzsvarota attīstība, kurai nepieciešami ne tikai juridiskie, bet arī ekonomiskie, arī finanšu, instrumenti, par ko būtu pēdējais laiks vienoties, lai mantojums iegūtu plašākas integrētas attīstības iespējas.

Eva Majchráková

Slovākijas Kultūras ministrija

Viena no iestādēm, kas darbojas kultūras mantojuma jomā, ir Tautas mākslas radīšanas centrs. Centrs veicina amatniecības kursus pieaugušajiem un jauniešiem dzīvesveida formā. Apgūstot amatnieku prasmes, dalībnieki uzzina par savas tautas kultūras tradīcijām, iegūstot dziļākas zināšanas par dabiskajiem materiāliem, roku darba ražojumiem un arī paši par sevi. Tautas mākslas radīšanas centrs organizē starptautisku konkursu “Riņķi ūdenī” kā Eiropas Tautas mākslas un amatniecības federācijas projektu. Gadu gaitā rezultāti ir parādījuši izcilas iespējas izvērtēt tradicionālās amatnieku prasmes kombinācijā ar mūsdienu dizainu, atklājot milzīgu potenciālu radošumam jauno un topošo dizaineru vidū. Saistībā ar kultūras pieejamību Slovākijas Kultūras ministrija ņem vērā nepieciešamību pēc iekļaujoša kultūras mantojuma, kas ietver materiālo, nemateriālo un digitālo kultūras mantojumu. Ar savu dotāciju shēmu ministrija atbalsta daudzus viegli pieejamus kultūras mantojuma projektus nelabvēlīgā situācijā esošām sociālajām grupām. Visbeidzot nedrīkst aizmirst arī par saikni starp kultūras mantojumu un cilvēktiesībām. Valsts atbild par starptautisko konvenciju īstenošanu, kur vienmēr tikušas uzsvērtas cilvēktiesības saistībā ar kultūras mantojumu.

Evija Dansone

Arhitekte

Konferences tēma ieinteresēja ar aktualitāti ikdienas darbā rekonstruējot vēsturiskās ēkas un nepārtraukti meklējot kompromisu starp pieminekļu inspekcijas prasībām, misijas apziņu, pasūtītāja vēlmēm un projekta budžetu. Manuprāt, īpašniekam nav nekāda stimula saglabāt un atjaunot, jo visbiežāk šādi projekti neatmaksājas, daudz lētāk ir uzbūvēt no jauna. Pie tam publiskajā vidē trūkst izglītojošas informācijas šādu ēku īpašniekiem par to vērtību - nav reālas likumiskas aizsardzības, finansiāla atbalsta. Ceru smelties argumentus turpmākajām diskusijām.

Gediminas Rutkauskas

Viļņas Vecpilsētas atjaunošanas aģentūra

Lai nodrošinātu pilsētas un arhitektūras vides saliedētību, ir nepieciešama nepārtrauktība. Zudušie vai neattīstītie pilsētas elementi aizsargājamajās teritorijās ir jāveido īpaši rūpīgi. Lai nodrošinātu harmonisku pilsētas evolūciju, ļoti svarīga ir dabas un vēsturiskās pilsētas vides savstarpēju toleranci un dialogu. Radīšanas mijiedarbība un kopīga valoda starp vēsturisko un mūsdienīgo ir svarīgāka par estētisku iespaidu, tehnisku risinājumu vai jaunā dominēšanu. Ir nepieciešams šim procesam rūpīgi sekot, izzinot vietējo pagātnes specifiku un tradīcijas, kā arī neparasto. Gudrība slēpjas faktā, ka nākotne ir paslēpta pagātnē.

Giuliana De Francesco

Itālijas Kultūras mantojuma un kultūras aktivitāšu ministrija

Mūsdienu arhitektūra vēlāk kļūst par mantojumu – kvalitatīvai mūsdienu arhitektūrai var būt nozīmīga loma piepilsētu reģenerācijā.

Gvido Princis

Rīgas pilsētas arhitekts

Jaunbūves (vai pārbūves), kuras tiek būvētas vēsturisko pilsētu (arī Vecrīgas) viduslaiku apbūves ansambļu areālā, nedrīkst tikt attīstītas kā šo struktūru pilsētbūvnieciskie akcenti, jo akcenta privilēģijas šeit iederas tikai kultūras mantojumam – unikālajiem arhitektūras pieminekļiem, nevis ļoti atšķirīgas gaumes un profesionālā izpildījuma kvalitātes (dominējošās) apbūves īpatsvara pieaugums pilsētu vēsturiskajos centros. Jaunbūvēm vēsturiskās apbūves ansambļos ir jāparedz atbalstoša, jeb ierindas vai fona arhitektūras loma, kas harmoniski reprezentē un padara pieejamu vēsturiskās apbūves kanonu - gan struktūru (ainavu, siluetu), gan vēsturisko ēku nesošo konstrukciju materiālus (koks, ķieģelis), gan arhitektonisko formu proporciju ritmu (Zelta griezums). Tikai šāda attieksme pret mantojumu ļauj prognozēt, ka, piemēram, Vecrīga arī turpmāk - pēc būtības nevis pēc ierastā nosaukuma, paliks Vecrīga. Unikālās arhitektūras mantojuma liecības un vērtības, ko veidojuši mūsu senči, manuprāt, būtu ne vien maksimāli jāsaglabā, bet arī virtuozi jāattīsta (jāatjauno) nākamajām paaudzēm. Tas savukārt paver iespēju atgriezties pie profesionālas diskusijas par autentiskās apbūves atjaunošanu kara laikā nopostītajos vecpilsētu (arī Vecrīgas) kvartālos, jo no kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas puses raugoties, šāda vecpilsētu attīstības stratēģija atstās potenciāli vismazāko negatīvo ietekmi uz to autentiskā pilsētbūvnieciskā ansambļa deformāciju ilgākā laika posmā.

Ilmārs Dirveiks

Arhitekts

Aktuāla diskusija - kultūras mantojuma pieejamības jautājums, proti, sabalansēta, līdzsvarota pieeja, lai fiziskais aspekts nenomāc izzinošo. Mūsdienu dizains un arhitektūra nav drauds mantojumam. Bīstamību rada neprasmīgs laikmetīgā radītājs.

Ilze Zariņa

Kuldīgas Restaurācijas centrs

Mūsu ikdienas darbā mēs uzdodam jautājumus par izzūdošajām vēsturiskajām ēkām un senajām amatnieku prasmēm un rīkiem, kas vajadzīgi restaurācijas darbos. Vai būtu pamats izveidot valsts aizsargātas teritorijas ar stingriem noteikumiem paralēli esošajām valsts aizsargāto pieminekļu teritorijām? Vai šīs teritorijas būtu uzskatāmas par dzīviem muzejiem? Jau kopš padomju varas gadiem pastāv valsts aizsargājamās dabas teritorijas, un varbūt šo praksi varētu izmantot kā paraugu.

Ingeborg Hoffstadt

Vācijas Federatīvās Republikas federālo zemju izglītības un kultūras lietu ministru pastāvīgā konfernece

Ļoti svarīga ir mijiedarbības kvalitāte starp kultūras mantojumu, mūsdienu arhitektūru un dizainu, jo šeit saskaras pagātne un nākotne. Šie faktori veido kultūru, un kultūra raksturo sabiedrību un dzīves veidus. Ir vajadzīgs dialogs starp šiem pīlāriem un jau ir pieejami vairāki labi paraugi, piemēram, Vācijas Federālais būvniecības kultūras fonds (Bundesstiftung Baukultur/ www.bundesstiftung-baukultur.de) veicina diskusiju par arhitektūras vidi, kurā norit mūsu ikdienas dzīve. Tāpat Vācijā federālo zemju līmenī darbojas dažādas iniciatīvas, piemēram, Reinzemes-Pfalcas “Būvniecības kultūras iniciatīva” (kopš 2003. gada/www.baukultur.rlp.de). Viens no mērķiem ir informēt sabiedrību par kvalitatīvu būvniecību, atbalstīt labu praksi un piešķirt balvas izcilai modernajai arhitektūrai vēsturiskā vidē.

Inta Mangulsone

Kultūras pieminekļu inspektore

Viena no arhitektūras pieminekļu saglabāšanas metodēm ir funkcionāla pielāgošana, kas ļauj tos attīstīt un vienlaikus demonstrē mūsdienu intervenci vēsturiskajā būtībā ar modernām formām, materiāliem un modernām būvniecības tehnoloģijām.

Jana Jākobsone

mākslas studente

Pēdējo gadu laikā Rīga ir augusi, mēs redzam ne vien vēsturisko ēku atjaunošanu vai jaunu ēku būvniecību, bet arī abu procesu saplūšanu. Piemēram, Rīgas vēsturiskajā centrā, kurš ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, starp vēsturiskajām ēkām ir arvien vairāk mūsdienu arhitektūras. Kā mākslas vēstures studentei man būtu interesanti uzklausīt profesionāļu idejas un viedokļus par šo līdzāspastāvēšanu un iespējamajām sekām vai ieguvumiem, ko mantojumam rada mūsdienu arhitektūra.

Jānis Kalnačs

Vidzemes augstskolas profesors

1. Finansējuma, protams, Latvijā par maz. 2. Ne vienmēr kultūras mantojumam-ēkām izdodas atrast piemērotu izmantošanu pēc atjaunošanas/ restaurācijas, arī izmantojot ES struktūrfondus. Respektīvi objekta izmantošana atšķirīga no sākotnējās funkcijas, bet tas, ko piedāvā, vai nu lielai daļai sabiedrības izskatās pārāk elitārs vai pretēji, cenšoties piesaistīt vairāk apmeklētājus, tiek piedāvāts kaut kas pārāk primitīvs. Apmeklētāju skaitu ietekmē gan Latvijas iedzīvotāju sarukušais skaits, gan patērētāju kultūras priekšstati par vērtībām, gan nepieciešamība konkurēt ar kaimiņu, Eiropas, pasaules plašo piedāvājumu.
 3.Sarūkot cilvēku skaitam, kas dzīvo laukos, nopietna problēma būs lauku baznīcas. Draudzes, kuru locekļu skaits samazinās, tās nespēs apsaimniekot. Būs jādomā, kā tās izmantot gadījumos, kad draudze to nespēj. Iespējams, arī paplašinot/ mainot baznīcu funkcijas.

Levente Polyak

Ungārijas Mūsdienu arhitektūras centrs

Neizmantotu mantojuma objektu izmantošana var nodrošināt pilsētai jaunu enerģiju un jaunas funkcijas.

Linda Leitāne-Šmīdberga

Arhitekte

Arhitektūras konkursi ir stratēģiski instrumenti, lai ģenerētu jaunas arhitektūras idejas, risinātu pilsētbūvnieciskas situācijas problēmas un definētu nākotnes attīstību. Arhitektūras konkursi veicina jaunu talantu atklāšanu. Viens no bāzes elementiem šajā procesā ir arī arhitektūras politika. Konkursu praksi reglamentējošie dokumenti ir cieši saistīti ar teritorijas attīstības plānošanas praksi, pastāvošajiem būvnoteikumiem. Jāatzīmē, ka šobrīd konkursu praksi reglamentējošie dokumenti Latvijā (gan LAS Labas prakses noteikumi, gan spēkā esošais Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums u.c.) nenosaka konkursa rezultātu noilgumu. Arhitektūras objekta pasūtītāja maiņa, valsts ekonomiskā situācija (līdzekļu trūkums, politiskie lēmumi u.c.) neuzliek pienākumu realizēt konkursa objektu un turpināt sadarbību ar konkursa projekta arhitektu. Latvijas arhitektūras pilsētplānošanas teorijā konkursi nav skatīti kā neformāli plānošanas attīstības instrumenti. Konkursi Latvijā ir vairāk formāls, atsevišķu arhitektūras objektu radīšanas instruments. Politiski ekonomiskās situācijas ietekmē pēdējās desmitgadēs ir notikusi konkursu institucionalizācija. Konkursi ir kļuvuši par tehnisku un profesionālu ieradumu. Tāpat ir jāatzīmē, ka šobrīd nenotiek aktīva sabiedrības iesaistīšana arhitektūras konkursu praksē. Iztrūkst skaidrojoša, analītiska kritika par arhitektūras konkursu nozīmi un to nepieciešamību pilsēttelpas attīstības scenāriju veidošanā. Turpinoties šādam trendam, sabiedrība un nozares profesionāļi neapzinās un neizprot kāda pilsētvide tiek plānota.

Madara Apsolone

Kultūras ministrija

Daniel Libeskind ir teicis, ka jēgpilnai arhitektūrai ir nevis jāparodē vēsture, bet tā jāartikulē. Mūsdienu arhitektūra un dizains var sniegt jaunu nozīmi bagātajam Eiropas kultūras mantojumam, kas ir arvien retāks un arvien augstāk novērtēts dārgums strauji augošajā pasaulē, kur valda globalizācija.

Marianne Lehtimäki

Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma pārraudzības grupa

Ļoti būtiska ir ilgtspējīga transformācija un lietojuma un nepieciešamo izmaiņu pārvaldība. Interpretācijas veidi kā līdzeklis pieredzes un vides kvalitātes bagātināšanai.

Mārtiņš Jaunromāns

Arhitekts

Pagātne mums atstājusi vislabākos paraugus un skaistu patinu, bet kļūdas un pārpratumi lielākoties tiek nojauktas vai pārbūvētas. Tas ir jāņem vērā, kad mēs salīdzinām mantojumu ar mūsdienu arhitektūru.

Norbert Gatt

Maltas restaurācijas direktorāts

Vēsturiskās ēkas un mūsdienu dizains var pastāvēt līdzās un tiem būtu jāvar pastāvēt līdzās, un lēmumu pieņēmējiem un atļaujas izsniedzošajām iestādēm būtu jāveicina, nevis jāapspiež šāda mijiedarbība.

Peter Miladinov

Bulgārijas Kultūras ministrija

Pēdējos gados Eiropas Savienība ir atzinusi, ka kultūras mantojums ir ne vien būtisks kultūras un valodu daudzveidībai Eiropā, bet arī dinamiska nozare, kas sniedz lielu devumu ES sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Tomēr vienlaikus šī nozare pašlaik saskaras ar būtiskām problēmām, kas kavē tās tālāku attīstību. Viens no iespējamajiem veidiem, kā atzīt šo jauno lomu, ir integrēt kultūras politiku citu nozaru politikās valstu un Eiropas līmenī. Lai šī politikas integrācija noritētu sekmīgi, ir nepieciešams atzīt kultūras mantojumu par pamata elementu integrētās attīstības stratēģijās, kuru pamatā jābūt sadarbībai starp visu līmeņu pārvaldes iestādēm, kultūras organizācijām, uzņēmējiem un pilsonisko sabiedrību. No otras puses, tāpēc ir nepieciešams parādīt, ka kultūras mantojums ir resurss, kas var sniegt būtisku ieguldījumu citu nozaru politiku mērķu sasniegšanā. Šis ir viens no iespējamajiem veidiem, kā apliecināt un tieši atzīt kultūras mantojuma potenciālu stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei īstenošanā.

Pēteris Bajārs

Arhitekts

Kaut arī ir teikts, ka arhitektūrai ir jāatspoguļo būvniecības laiks, tomēr ikdienas praksē mūs bremzē iestādes, kuras nevēlas pieņemt nekādas izmaiņas vēsturiskajos pieminekļos. Pretrunas starp vārdiem un faktiskajiem darbiem ir tēma, kas man interesē visvairāk.

Petra Havu

Somijas Izglītības un kultūras ministrija

Mantojuma un mūsdienīgā savstarpējo attiecību izpēte -> augstvērtīgas apbūves vides nodrošināšana un izveide.

Raymond Farrugia

Maltas Transporta un infrastruktūras ministrija

Mūsdienu arhitektūras ienākšana jutīgās mantojuma teritorijās vienmēr rada karstas diskusijas mūsu vietējos plašsaziņas līdzekļos. Viens no apspriestākajiem objektiem Maltā pēdējos gados bija Renzo Piano ierosinājums atjaunot galveno ieeju mūsu vaļņiem ietvertajā galvaspilsētā Valetā. Projekts, kurš tagad tuvojas noslēgumam, joprojām izraisa dalītas jūtas un strīdus salas iedzīvotāju vidū.

Reinis Ignatavičs

projektu vadītājs

Mūsuprāt, mēs varam atrast vidusceļu starp ilgtspējīgu uzņēmējdarbības attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu.

Rihards Pētersons

komunikācijas eksperts

Ir laiks ne tikai diskutēt, bet arī rīkoties, lai aizsargātu kultūras mantojumu no invazīviem arhitektiem, kuri pārstāv t.s. “investorus”.

Ruta Leitanaite

Lietuvas Arhitektu asociācija

Kādi kritēriji nosaka harmoniju starp mantojuma aizsardzību un mūsdienu arhitektūru?

Ruth Veronika Pröckl

Austrijas Federālā kanceleja

Ja ir nepieciešams būvēt jaunas ēkas vai pielāgot esošās, mūsdienu arhitektūrai ir jāatbilst vēsturisko pilsētu esošajam telpiskajam izkārtojumam un pilsētvidei kopumā. Mūsdienu arhitektūrai ir jārod izpausmes veidi, vienlaikus respektējot objekta mērogu un pielāgojoties esošajai arhitektūrai un tās konteksta attīstības tendencēm. Mūsdienu arhitektūra var uzlabot vēsturisko vidi, tikai ievērojot trīs pamata principus: perfekta atbilstība vēsturiskās apbūves struktūrai un mērogam, kvalitatīvs vizuālais tēls un izņēmuma rakstura fenomena apziņa.

Sarmīte Dundure

Kultūras pieminekļu inspektore

Kvalitatīvas dzīvestelpas radīšanai, nepieciešams rast optimālo veidu kā līdztekus pastāvēt gan kultūras mantojumam, gan mūsdienu arhitektūrai un dizainam.

Sintija Lase

Kultūras ministrija

Kā mēs varam izmantot plašsaziņas līdzekļus, lai veicinātu mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina integrāciju?

Sofia Tsilidou

arheoloģe muzeoloģe

Mūsdienu pieeja Eiropas kultūras mantojuma aizsardzībai, saglabāšanai un uzlabošanai, ņemot vērā, ka mantojums ir ainavas būtiska un neatņemama daļa, ir neizbēgami saistīta ar ilgtspējīgu attīstību un telpisko plānošanu. Īpaši grūts uzdevums ir atrast līdzsvaru starp vēsturiskās vietas īpašo raksturu, kvalitāti un nozīmīgumu un veicināt pārmaiņas un pārveidošanu tādā veidā, kas uzlabo dzīves vides kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Ir jāpārvar tādi šķēršļi kā nepietiekams finansējums un neatbilstošs tiesiskais regulējums, integrētas pārvaldības trūkums un neapmierinoša sadarbība starp iestādēm, un ir vajadzīgi risinājumi sekmīgai mantojuma vērtību apvienošanai ar mūsdienu arhitektūras pienesumu tādā veidā, kas izceļ vietējās īpašības.

Tabitha Dreyfuss

Vecākā arhitekte un inženiere

Projektos, kas ietver mantojumu, kā arī mūsdienu arhitektūru un dizainu, intervences projekta panākumi ir lielā mērā atkarīgi no kritiskas restaurācijas, kur galīgajos piedāvājumos risina un ņem vērā daudzās dažādās vērtības (vēsturiskās, estētiskās, tehnoloģiskās, sociālās u.c.).

Triin Talk

Igaunijas Valsts kultūras mantojuma pārvalde

Vecā un jaunā, mantojuma un kvalitatīvas mūsdienu arhitektūras simbioze bieži dod ļoti labus rezultātus, radot interesantas un daudzslāņainas vietas. Bet dažreiz kontrasts var būt pārāk ass. Ir svarīgi apmainīties ar pieredzi un piemēriem no visa reģiona, lai nākotnē spētu efektīvāk novērtēt konkrētu risinājumu iespējamo ietekmi.

Uģis Bratuškins

RTU profesors

Esmu norūpējies par vēsturiskas pilsētainavas aizsardzības principu savietojamību ar mūsdienu dinamiskas, daudzfunkcionālas un daudzveidīgas vides prasībām. Viens no vēsturisko pilsētu panīkuma riskiem ir to nespēja elastīgi piemēroties mūsdienu vajadzībām. Vēsturiska pilsētvide, nespējot pilnvērtīgi apmierināt pastāvīgo lietotāju intereses, zaudē pievilcību gan no mājvietas, gan darba vietas izvēles viedokļa. Alternatīva - orientēšanās uz viesu un tūristu servisu - draud ar vides identitātes izmaiņām.

Uģis Šēnbergs

Arhitekts

Savā dabiskā tecējumā pie Kazaņas Volgas platums ir apmēram tāds pats, kā mūsu Daugavai pie Rīgas. Bet atšķirībā no Rīgas Tatarstānas galvaspilsēta atrodas uz pakalniem, ēkas stāv kā uz pjedestāliem, kas piešķir tiem monumentālitāti. Kazaņai nevar pārmest vienveidību – tā ir mainīgo kontekstu pilsēta, kur katrai teritorijai piemīt savs raksturs. Vēsturiskajā centrā var redzēt daudz modernu ēku, kas darītu godu jebkurai pasaules metropolei. Arī vidusslānim domāti mājokļi un uzbūvētais sociālo programmu ietvaros ir līmenī. Manā uztverē, kopainu zināmā mērā bojā superdārgu stikla kastēm līdzīgu biroju pārpilnība, kas ir kopēti no tipiskiem Rietumu modeļiem. Šķiet, viss ir kārtībā: spīdīgās virsmās spoguļojas liela nauda -- bet, rodas jautājums, kāds visam tam ir sakars ar Kazaņu... Ar ko šis biroju centrs atšķiras no tā, ko var redzēt Londonā, Parīzē vai Ņujorkā? Esmu pārliecināts, ka Kazaņā var izstrādāt savu unikālu reģionālu stilu, par pamatu ņemot vietējās arhitektūras tradīcijas un mitoloģiju, kā arī tatāru ornamentu. Varbūt tieši vietēja ornamenta radoša izmantošana kļūs par Tatarstānas arhitektūras stila pamatiezīmi.

Velta Holcmane

Izdevēja

Ierobežot uzņēmēju ātras peļņas gūšanas kāri, steigu un vietas ilgtermiņa redzējuma trūkumu, izskaust politiķu neizlēmību, ievērot arhitektu un plānotāju ētiku, spēju piekāpties izcilu vērtību priekšā.

Victor Dan Kisilewicz

Rumānijas Kultūras ministrija

Šī tēma ir problemātiska, un atbilžu pamatā ir atšķirīgs kultūras līmenis un izpratne par to, kas ir “arhitektūra” (ne tikai redzamie ēku apjomi...) Man ir grūti izskaidrot līdzsvaru starp saglabāšanu un jaunveidojumiem pilsētvidē jaunajiem dalībniekiem, kuri dzīvo virtuālajā telpā. Varbūt šī Latvijas organizatoru ierosinātā ideju apmaiņa sniegs man idejas, kas varētu būt noderīgas manā arhitektūras saglabātāja ikdienas darbā, vienlaikus veicinot tādus modernās arhitektūras darbus, kas kalpo par mūsdienu dzīves izpausmi.

Zane Vāgnere

Kultūras ministrija

Raugoties uz kultūras mantojumu no 21. gadsimta perspektīvas, mūs pārsteigs ieraudzītais kaleidoskopa spektrs.

Zora Turancova

Slovākijas Kultūras ministrija

Nedrīkstam aizmirst arī par saikni starp kultūras mantojumu un cilvēktiesībām. Valsts atbild par starptautisko konvenciju īstenošanu, kur vienmēr tikušas uzsvērtas cilvēktiesības saistībā ar kultūras mantojumu.