Specialitāte: mākslas vēsturnieks, gleznotājs.
Izglītība un akadēmiskā karjera: Glezniecības studijas Valsts mākslas akadēmijā Rīgā (1961-1966). J.Rozentāla mākslas vidusskola Rīgā (1954-1959) Dr.art.h.c. (1997), Dr.h.c. (2009) Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1992), korespondētājloceklis. Eiropas Zinātņu un Mākslu akadēmijas īstenais loceklis.
Darba stāžs: Rundāles pils muzeja direktors, no 1975.g. līdz šim laikam Rundāles pils muzeja direktora vietnieks, 1971-1975 Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāles Rundāles pils vadītājs, 1966-1971 Valsts mākslas akadēmijas vecākais pasniedzējs (stilu mācība), 1971-1987
Sabiedriskās organizācijas: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Restaurācijas kvalitātes izvērtēšanas ekspertu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas loceklis, Valsts heraldikas komisijasloceklis.
Apbalvojumi: PSRS ordenis „Goda Zīme”(1981),Triju Zvaigžņu ordenis (1994), Francijas Nopelnu ordenis (2002), Vācijas Nopelnu krusts (2003), Itālijas Nopelnu Ordenis (2004), Nīderlandes Orānijas –Nasavas ordenis (2006), Francijas Goda Leģiona ordenis (2007) Francijas Mākslu un literatūras ordenis (2013)
Valodu prasme: latviešu, krievu, franču, vācu, angļu (zināšanu līmeņa secībā)
Publikācijas: grāmatas:Jelgavas pils (1979, 1986, 2006), Liepāja no baroka līdz klasicismam (1983), Rundāles pils (1994), Mežotnes pils (1993), Kaucmindes muiža (1999), Iecavas muiža (2001), Garozas, Lambārtes muiža (2001). Svitenes, Bērsteles muiža (2003), Heraldika (2007), Libau, eine baltische Hafenstadt zwischen Barock und Klassizismus (2007);Rundāles pils (2009);
Katalogi: Rundāles pils būvvēsture 1736.- 1740.g. (1986). Elejas pils (divi raksti) (1992); Errnsts Johans Bīrons 1690 – 1990) (trīs raksti) (1992), Muiža zem ozoliem, Ungurmuiža un fon Kampenhauzenu dzimta Vidzemē (divi raksti, sastādītājs) (2001); Johann Wilhelm Krause. Tartu 2001 (raksts un kataloga teksts, vācu valodā), Bertschy (2011), Herrenhäuser in Kurland, Heft. 1- 7. Hamburg, 2008 – 2014. Daudzi raksti par arhitektūras vēsturi, Latvijas muižām, pieminekļu aizsardzību un heraldikas jautājumiem Latvijas, Krievijas, Vācijas un Francijas zinātniskos izdevumos un presē.
Rundāles pils uzskatāma ne tikai par Latvijas izcilāko baroka un rokoko stila objektu, bet arī par vienu no objektiem kas vislabāk saglabājies. Rundāles pils restaurācijas koncepcijas izstrādāšana tika aizsākta 1964. gadā, apmēram vienlaicīgi ar 1964. gada maiju, kad tika pieņemta Venēcijas harta, kas definēja pieminekļu aizsardzības principus. No vienas puses, Venēcijas harta deva principiāli pareizo uzstādījumu, ka galvenais ir pieminekļa autentiskā substance un ka nekādi šo autentiskumu falsificējoši uzlabojumi un papildinājumi nav pieļaujami. No otras puses, Venēcijas hartā ir ietverti tobrīdējo modernās arhitektūras un dizaina uzplaukuma laika uzstādījumi, kas centās ielauzties pieminekļu restaurācijas praksē.